Kāda ir VIDE, kuru mēs veidojam sev apkārt un kurā pavadam savu dzīvi?
Vide apkārt, telpa, elementi ir iekšējo vērtību ārējais atspulgs un indikators. Ir patīkami apzināties, ka dzīve paiet vērtībām neizsīkstošā pasaulē. Apziņu saudzē tas, ka strauji mainīgajā pasaulē ir cilvēki, kuri nepieļauj mūsdienu videi pārvērsties par īslaicīgo vajadzību izgāztuvi, kuri līdzsvaro lēto emocionālo kvantumu ar paliekošo saturu.
"Kāpēc pasaule ražo tik daudz s*dus?" - šo jautājumu kādreiz uzdeva mans draugs dizainers ar krietni lielāku "stāžu" dizainā nekā manējais, un runājam mēs, protams, par dizainu.
Lai arī cik daudzpusīga nebūtu šī mūsu pasaule, tā pastāv uz universāliem principiem. Pieprasījums rada piedāvājumu.
Kāpēc pasaulei vajag šos s*dus?
Varbūt tikai mēslojumam?...
Labā ziņa lietotājiem (kura gan lielā mērā saistīta ar personīgu atbildību un attieksmi pret būtību) ir iekš tā, ka mūsdienu iespējas un arī piedāvājums ir ļoti daudzveidīgi savās izpausmēs un gala izvēlē ir alternatīvas.
Mani vienmēr sarūgtina vārdi "mūsdienās vairs nemāk taisīt/darīt tā, kā to darīja agrāk"... Taisa. Dara! Labi, vēl labāk, kvalitatīvi, ar atbildību par paveikto un rūpējoties par lietotāju. Varbūt kādam tas būs pārsteigums, bet varu atklāt - tas patērē milzu enerģiju. Un tad rodas pretjautājums: "cik daudz no šīs milzu enerģijas ir pieprasīts ar apziņu, ka tai pretī kaut kas jāsniedz? Vai nav tā, ka vide apkārt ir nosakāma un mērāma pēc iekšējo vērtību skalas? Vai nav tā, ka, bieži vien, meklējot vienkāršāko un vieglāko (ceļu), notiek vērtīgu lietu aizstāšana ar citām, kas vēlāk arī noved pie domas, ka mūsdienās vairs netiek darinātas vērtīgas mantas un esam iegrimuši īslaicīgo lēto emociju mantu pasaulē?"
Tu esi tas, ko tu ēd. Tu esi tas, kas ir tavi draugi. Tu esi tas, ko tu lasi. Tu esi tas, kādā vidē tu pavadi laiku un dzīvi. Pasaule ir pārpildīta ar alternatīvam, tas ļauj veidot sev apkārt tādu vidi, kura atbilst priekšstatiem; šajā pārpilnībā iekšējas vērtības filtrē to, kas ir svarīgs un atstāj bez uzmanības to, kas nav.
